Gadu vēlāk: uzbrukums Sīrijas baznīcai
Vienā mirklī 2025. gada 22. jūnijā svēta miera vieta kļuva par neaptveramu bēdu skatuvi. Brutālā teroristu uzbrukumā gāja bojā 22 ticīgie un vairāk nekā 150 cilvēki tika ievainoti Sv. Elijas baznīcā Damaskā, Sīrijas galvaspilsētā.
“Dievs dod mums ticību, lai turpinātu iet uz priekšu”
Uzbrukums notika klusā svētdienas pēcpusdienā, kad draudze bija sapulcējusies dziļā lūgšanā. Dievkalpojuma laikā uzbrucējs ielauzās baznīcas pagalmā, atklājot uguni uz nevainīgiem cilvēkiem, pēc tam iegāja dievnamā un uzspridzināja bumbu, nogalinot sevi un citus.
Tomēr pelnu vidū sāka atklāties stāsti par neapslāpējamu ticību.
Eliass, uzbrukuma izdzīvotājs, tajā postošajā dienā zaudēja divus brāļus, māsu un četrus brālēnus. Viņš guva arī smagus kāju ievainojumus, kas atstāja viņu ar invaliditāti uz mūžu. Neskatoties uz fiziskajām un emocionālajām ciešanām, viņš atrada pārdabisku spēku Dieva Vārdā. Mēs runājām ar viņu un viņa ģimeni tajā dienā, kad viņi atgriezās baznīcā. Nesen, gadu vēlāk, mēs atkal sazinājāmies ar viņu un citiem šajā sāpīgajā, bet nozīmīgajā atskaites brīdī.
Gadu vēlāk
“Katru vakaru es atveru Bībeli, un katru dienu atrodu vārdu, kas sniedz man mierinājumu,” Eliass dalās gadu vēlāk. “Tas ir milzīgs zaudējums, un mēs nesīsim atmiņas par saviem tuviniekiem līdzi katru dienu. Bet Dievs dod mums ticību, lai turpinātu iet uz priekšu.”
Dženija, jauna sieviete, kura sprādzienā zaudēja tēvu, atkārto šo smago, bet cerībpilno noskaņu. Viņa ir atradusi mierinājumu savā ticībā un apkārtējā kopienā.
“Man pietrūkst tēta katru dienu,” Dženija klusi saka. “Es neesmu pilnībā sadzijusi pēc viņa zaudējuma, bet es cenšos. Ar ticību es zinu, ka pārvarēšu to.”
Pat jaunākās sirdis mēģina aptvert traģēdiju. Desmitgadīgais Elī tikai sāk saprast notikušā smagumu. Ar bērna nevainīgo skaidrību viņš saka: “Jēzus paveica brīnumu savā veidā. Viņš mūs izglāba, jo Viņš ir ar mums. Es nebaidos, jo zinu, ka Viņš ir man līdzās.”
Trauma ir dziļa
Lai arī Elī turas pie savas ticības, trauma ir dziļa, un viņš joprojām nav gatavs atgriezties baznīcas ēkā. Viņš nav vienīgais. Daudziem kopienas locekļiem psiholoģiskās brūces joprojām ir atvērtas. Kamēr daži drosmīgi ir atgriezušies baznīcas solos, citi ir pārtraukuši apmeklēt dievkalpojumus, gaidot, kad viņu sirdis un prāti sadzīs.
Kamēr daži drosmīgi ir atgriezušies baznīcas solos, citi ir pārtraukuši apmeklēt dievkalpojumus, gaidot, kad viņu sirdis un prāti sadzīs.
Tāpēc Open Doors partneri Sīrijā ir izveidojuši konsultāciju komandu Damaskā, lai palīdzētu ģimenēm, kā Eliasa ģimene, ejot līdzās grupai no 20 sievietēm un sešiem bērniem, vadot viņus caur īpašām terapijas sesijām. Tas ir svēts dziedināšanas ceļš, palīdzot viņiem apstrādāt traumu, atjaunot dzīves un stāvēt nelokāmiem savā ticībā.
Līdz šim Sīrijas konsultāciju skolas ir sagatavojušas 60 absolventus, stiprinot baznīcas atlikumu, sniedzot profesionālu atbalstu traumētiem ticīgajiem. Šie konsultanti palīdz Dieva ļaudīm dziedēt no baznīcas uzbrukuma brūcēm, cenšoties pārvērst labumā to, ko cilvēki bija iecerējuši ļaunumam (1. Mozus 50:20).
Sv. Elijas baznīca kādreiz bija šo ticīgo galvenais patvērums – vieta, kur viņi spēlējās, lūdza Dievu un kopā svinēja dzīvi. Šodien fiziskā ēka ir sagrauta, un kopienas drošības sajūta ir satriekta. Tomēr klusi un neatlaidīgi katrs meklē ceļu atpakaļ mājās.
Lūdziet
- Lūdziet, lai viņi atkal varētu ieiet savās baznīcās bez bailēm, atrodot drošību savās dievkalpojumu vietās.
- Lūdziet par bērnu aizsardzību un emocionālo dziedināšanu, lai viņi varētu uzaugt drošībā, iesakņojušies dzīvā, mierīgā kristīgajā dzīvē.
