Nikaragva

Kā izskatās vajāšana

Kristieši Nikaragvā arvien vairāk tiek apklusināti līdzprezidentu Daniela Ortegas un viņa sievas Rosario Murillo diktatoriskajā valdīšanā.

Ticīgie, kuri paceļ balsi pret valdību par tādiem jautājumiem kā cilvēktiesību pārkāpumi, ir saskārušies ar novērošanu, iebiedēšanu un ieslodzījumu. Daži pat saskaras ar izsūtīšanu un pilsonības zaudēšanu. Tikmēr baznīcas un citas kristīgās institūcijas (piemēram, skolas un labdarības organizācijas) tiek uzskatītas par draudu režīmam. Tām ir konfiscēti aktīvi, traucēta un aizliegta darbība, un ēkas ir vandalisma postītas. Tā vietā, lai tās uzskatītu par vērtīgu valsts sabiedrības daļu, daudzi kristieši tiek uzlūkoti kā ‘destabilizējoši aģenti’.

Šī pieaugošā kristiešu brīvību apspiešana sākās 2018. gadā, kad visā valstī izcēlās protesti pret valdību. Tā pastiprinājās pēc vēlēšanām 2021. gadā un konstitucionālās reformas 2025. gadā. Abi šie notikumi ir izmantoti, lai veiktu juridiskas izmaiņas un vēl vairāk attaisnotu vēršanos pret citādi domājošajiem – un tas ietver arī baznīcas tālāku apklusināšanu.

Kas ir mainījies šajā gadā

Situācija Nikaragvā ir mainījusies ļoti maz. Lai gan valsts noslīdēja par divām vietām salīdzinājumā ar pagājušā gada Pasaules novērošanas sarakstu, vajāšana joprojām ir smaga. Ļoti redzami apspiešanas akti un atklāta konfrontācija ar Nikaragvas kristiešiem ir kļuvuši retāki. Tā vietā režīms ir pastiprinājis ikdienas spiedienu uz kristiešiem, kuri atsakās demonstrēt politisko lojalitāti. Ticīgie – īpaši mācītāji un baznīcu vadītāji – tagad saskaras ar vēl nospiedošāku novērošanu, draudiem ierobežot vai slēgt baznīcas darbību un pastāvīgu iejaukšanos viņu kalpošanā. Kristieši baidās, ka izteikšanās varētu viņiem maksāt juridisko statusu, lūgšanu vietas vai pat iespēju palikt valstī.

Kurš ir visneaizsargātākais pret vajāšanu

Kā lielākā kristīgā konfesija Nikaragvā katoļi ir viens no galvenajiem režīma mērķiem. Garīdznieki saskaras ar ieslodzījumu, izsūtīšanu, mājas arestu, ceļošanas aizliegumiem un juridiskiem draudiem. Taču īpaši neaizsargāts ir ikviens, kurš izsakās pret valdību, un tas attiecas arī uz kristiešiem no citām konfesijām (piemēram, pentekostiem un baptistiem). Daži arī saskaras ar spiedienu izrādīt politisko lojalitāti, lai izvairītos no tālākām sekām.

Kā sievietes piedzīvo vajāšanu

2025. gada janvārī policija ar varu pārņēma franciskāņu klarisiešu mūķeņu klosterus un īpašumus Managvā un Činandegā, izliekot aptuveni 30 mūķenes, kuru atrašanās vieta joprojām nav zināma. Mūķenes bija iesaistītas izglītības un humānajā darbā, kas izgaismo to sieviešu ievainojamību, kuras iesaistās darbībās, ko režīms uzskata par draudu. Ir arī ziņojumi par sievietēm, kuras savas iesaistes dēļ baznīcā saskaras ar vardarbību ģimenē.

Kā vīrieši piedzīvo vajāšanu

Nikaragvā baznīcu vadītāji, kuri parasti ir vīrieši, ir starp tiem, uz kuriem režīms vēršas. Viņi izjūt vajāšanas smagāko nastu, kas var ietvert ieslodzījumu un izsūtīšanu. Tas var piespiest bēgt veselas ģimenes, atņemot plašākai kristiešu kopienai tās vadītājus.

Kā Open Doors palīdz

Open Doors stiprina baznīcu Nikaragvā vajāšanas apstākļos, sniedzot atbalstu iztikas nodrošināšanai, juridisko palīdzību, apmācību izdzīvošanai vajāšanās un rūpes par vadītājiem.

Lūdziet

Mācītāji Nikaragvā var saskarties ar patvaļīgu aizturēšanu un ieslodzīšanu. Lūdziet par šiem vadītājiem un viņu ģimenēm.

Lūdziet Dievu aizsargāt Open Doors partnerus, kamēr viņi cenšas kalpot un stiprināt Nikaragvas baznīcu.

Lūdziet, lai baznīcām, kuras uzrauga varas iestādes, tiktu dots drosme un gudrība.

Debesu Tēvs, dod mūsu māsām un brāļiem gudrību, drosmi un aizsardzību, kad viņi seko Tev arvien naidīgākā vidē. Iedrošini tos, kuri savas ticības dēļ ir cietuši zaudējumu un sāpes, gādā par viņiem un dziedini viņu brūces. Mīkstini režīma sirdis un aizsniedz varas iestāžu sirdis, kad tās uzrauga kristiešus. Šajos grūtajos laikos stiprini Savu baznīcu Nikaragvā un spoži mirdzi caur viņiem. Āmen.