Nikaragva

Kā izskatās vajāšana

Kristieši Nikaragvā tiek arvien vairāk apklusināti diktatorisku līdzprezidentu — Daniel Ortega un viņa sievas Rosario Murillo — valdīšanas apstākļos.

Ticīgie, kas paceļ balsi pret valdību par jautājumiem, tostarp cilvēktiesību pārkāpumiem, ir saskārušies ar novērošanu, iebiedēšanu un ieslodzījumu. Daži pat saskaras ar trimdas piespiedu piemērošanu un pilsonības zaudēšanu. Tikmēr baznīcas un citas kristīgās iestādes (piemēram, skolas un labdarības organizācijas) tiek uzskatītas par draudu režīmam. To aktīvi ir konfiscēti, darbības traucētas un aizliegtas, ēkas vandalizētas. Tā vietā, lai tiktu uzskatīti par vērtīgu valsts struktūras daļu, daudzi kristieši tiek uztverti kā “destabilizējoši aģenti”.

Šī pieaugošā kristīgo brīvību apspiešana aizsākās 2018. gadā, kad visā valstī izcēlās protesti pret valdību. Situācija pasliktinājās pēc 2021. gada vēlēšanām un 2025. gada konstitucionālās reformas. Abas ir izmantotas, lai veiktu likumu izmaiņas, kas vēl vairāk attaisno represijas pret disidentu balsīm — un tas ietver arī turpmāku baznīcas apklusināšanu.

Kas šogad ir mainījies

Situācija Nikaragvā ir mainījusies ļoti maz. Lai arī valsts noslīdēja par divām pozīcijām salīdzinājumā ar pagājušā gada Pasaules novērošanas sarakstu, vajāšana joprojām ir smaga. Plaši redzamas represiju darbības un atklāta konfrontācija ar Nikaragvas kristiešiem ir kļuvusi retāka. Tā vietā režīms ir pastiprinājis ikdienas spiedienu uz kristiešiem, kuri atsakās demonstrēt politisko lojalitāti. Ticīgie — jo īpaši mācītāji un baznīcas vadītāji — tagad saskaras ar smacējošāku novērošanu, draudiem ierobežot vai slēgt baznīcas darbības un pastāvīgu iejaukšanos viņu kalpošanā. Kristieši bažījas, ka atklāta nostāja varētu viņiem maksāt juridisko statusu, dievnamus vai pat iespēju palikt valstī.

Kas ir visvairāk pakļauts vajāšanai

Kā lielākā kristīgā konfesija Nikaragvā, katoļi ir galvenais režīma mērķis. Garīdznieki saskaras ar ieslodzījumu, trimdu, mājas arestu, ceļošanas aizliegumiem un juridiskiem draudiem. Taču ikviens, kas iestājas pret valdību, ir īpaši neaizsargāts, un tas ietver arī kristiešus no citām konfesijām (piemēram, pentakostiem un baptistiem). Daži arī saskaras ar spiedienu demonstrēt politisko lojalitāti, lai izvairītos no turpmākām represijām.

Kā sievietes piedzīvo vajāšanu

2025. gada janvārī policija ar varu konfiscēja franciskāņu klariešu mūķeņu klosterus un īpašumus Managuā un Činandegā, izliekot aptuveni 30 mūķenes, kuru atrašanās vieta joprojām nav zināma. Mūķenes bija iesaistītas izglītības un humanitārajā darbā, kas uzsver to sieviešu neaizsargātību, kuras iesaistītas darbībās, ko režīms uzskata par draudu. Ir arī ziņas par sievietēm, kas saskaras ar vardarbību ģimenē savas iesaistīšanās baznīcā dēļ.

Kā vīrieši piedzīvo vajāšanu

Nikaragvā baznīcas vadītāji, kas parasti ir vīrieši, ir starp tiem, ko režīms vajā. Viņi uzņemas lielāko vajāšanas smagumu, kas var ietvert ieslodzījumu un trimdu. Tas var piespiest veselas ģimenes bēgt, atņemot plašākajai kristiešu kopienai viņu vadītājus.

Ko Open Doors dara, lai palīdzētu

Open Doors stiprina baznīcu Nikaragvā vajāšanu apstākļos, sniedzot atbalstu iztikai, juridisko palīdzību, apmācības vajāšanu pārvarēšanai un rūpes par vadītājiem.

Lūdziet Dievu

Mācītāji Nikaragvā var saskarties ar patvaļīgu arestu un aizturēšanu. Lūdziet par šiem vadītājiem un viņu ģimenēm.

Lūdziet Dievu aizsargāt Open Doors partnerus, kad tie cenšas kalpot un stiprināt Nikaragvas baznīcu.

Lūdziet, lai baznīcām, ko uzrauga varas iestādes, tiktu dota drosme un gudrība.

Debesu Tēvs, dod mūsu māsām un brāļiem gudrību, drosmi un aizsardzību, kad viņi seko Tev arvien naidīgākā vidē. Iedrošini tos, kas savas ticības dēļ cietuši zaudējumus un sāpes, gādā par viņiem un dziedē viņu brūces. Mīkstini režīma sirdis un pieskaries varas iestāžu sirdīm, kad tās uzrauga kristiešus. Šajos grūtajos laikos stiprini Savu baznīcu Nikaragvā un spīdi spoži caur viņiem. Āmen.