Turcija

Kā izskatās vajāšana

Vajāšanu Turcijā bieži veicina priekšstats, ka būt turkam nozīmē būt musulmanim. Ikviens, kurš atklāti praktizē citu ticību, īpaši, ja viņš vai viņa ir pārgājis no islāma, bieži tiek uzskatīts par savas ģimenes un savas tautas nodevēju un apkaunotāju. Tas izraisa plaši izplatītu diskrimināciju. No islāma pārgājušie ir pakļauti uzmākšanās, noraidījuma un vardarbības draudu riskam gan no ģimenes locekļiem, gan no radikālām islāmistu grupām. Daudzi jūtas spiesti slēpt savu ticību un dzīvot dubultu dzīvi. Tomēr citi drosmīgi un atklāti dzīvo saskaņā ar savu ticību, atspoguļojot daudzveidību gan Turcijas baznīcā, gan Turcijas sabiedrībā.

Kopumā kristiešiem ir ierobežota piekļuve darbam valsts sektorā, un viņi var piedzīvot diskrimināciju arī privātajā nodarbinātībā. Apgabalos, kur pastāv etniski konflikti, vēsturiskās kristiešu kopienas nonāk pa vidu un dažkārt tiek padzītas no savām dzimtenēm.

Kas ir mainījies šogad

Vajāšana Turcijā šogad nedaudz pieauga, bet situācija kopumā lielākoties paliek tāda pati.

Neskatoties uz jaunas sīriešu pareizticīgo baznīcas atklāšanu 2023. gadā – pirmās kopš Turcijas Republikas dibināšanas –, vēsturiskās kristiešu baznīcas joprojām tiek uzskatītas par “ārvalstu”. Tās saskaras ar stingru valdības kontroli pār pamatjautājumiem, piemēram, baznīcu vadītāju izvēli, un pat ar baznīcu slēgšanu.

Valdība prezidenta Erdoğan vadībā kopš 2016. gada neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma ir turpinājusi vērsties pret opozīciju. Tā ir nopietni ierobežojusi pilsoņu un mediju brīvību un ieslodzījusi žurnālistus un politiķus. Šī ilgstošā vēršanās pret opozīciju ir palielinājusi spiedienu uz Turcijas kristiešiem.

Ieilgušais konflikts Turcijas dienvidaustrumos, galvenokārt pret separātistu grupu Kurdistānas Strādnieku partija (PKK), iespējams, mainās. PKK maijā paziņoja par savu likvidēšanos, un tas varētu pavērt ceļu politiskam risinājumam. Tomēr šī etniskā spriedze ir pastiprinājusi spiedienu uz sīriešu kristiešiem (austrumu kristietības sekotājiem, kuri lieto sīriešu valodu), kuri bieži nonāk konflikta krustugunīs. Viņi piedzīvo naidīgumu un spiedienu gan no valdības, gan no kurdu klaniem, kas viņus izspiež no viņu dzimtajām zemēm.

Kas ir visvairāk pakļauts vajāšanai

Kristieši, kuri pārgājuši no musulmaņu vides un nāk no kaimiņvalstīm, ir visvairāk apdraudēti. Viņi saskaras ar spēcīgu spiedienu no ģimenes, kopienas un varas iestādēm. Vēsturiskās kristiešu baznīcas, piemēram, armēņu, grieķu pareizticīgo un asīriešu baznīcas, tiek uzskatītas par “ārvalstu”. Tās pastāvīgi uzrauga valdība, un tās cieš no pārmērīgas birokrātijas. Tās cieš arī no turpinātas zemes atņemšanas un vardarbības. Kristieši iekšzemes apgabalos saskaras ar sabiedrības naidīgumu tur valdošo stingrāko islāma paražu dēļ. Arī pieaugošais kristiešu bēgļu skaits no kaimiņvalstīm saskaras ar augstu naidīguma līmeni.

Kā sievietes piedzīvo vajāšanu

Sievietes Turcijā var saskarties ar dzimumā balstītu vardarbību ģimenē un pat slepkavību. Sievietes, kuras pievēršas kristietībai, ir īpaši neaizsargātas. Lai gan dažas sievietes, kas ir pārgājušas kristietībā, var brīvi dzīvot saskaņā ar savu jauno ticību, pievēršanās var tikt uzskatīta arī par ģimenes apkaunojumu. Sievietes riskē ar mājas arestu, piekaušanu, seksuālu vardarbību, uzmākšanos un noraidījumu. Vislielākajās briesmās ir neprecētas vai finansiāli atkarīgas sievietes, un daudzas jaunas ticīgās slēpj savu ticību, lai netiktu izraidītas no mājām vai lai ģimenes no viņām neatteiktos. Šajā goda un kauna kultūrā upuri bieži cieš klusumā.

Sievietes saskaras arī ar sabiedrisku spiedienu ievērot islāma apģērba un uzvedības normas.

Kā vīrieši piedzīvo vajāšanu

Kristieši vīrieši Turcijā saskaras ar spiedienu sekot islāmam, kas tiek uzskatīts par neatņemamu turku identitātes daļu. Tas daudziem neļauj atklāti praktizēt savu ticību. Vīriešus un zēnus arī biežāk arestē vai aiztur. Tie, kas pievēršas kristietībai, bieži zaudē darbu, tiek noraidīti no savām ģimenēm vai tiek piespiesti apmeklēt mošejas.

Militārā dienesta laikā kristiešu karavīri bieži piedzīvo uzmākšanos un iebiedēšanu un nevar atklāti praktizēt savu ticību. Baznīcu vadītāji vīrieši var saņemt nāves draudus un saskarties ar iebiedēšanu, savukārt plaši izplatītā diskriminācija visās sabiedrības jomās ierobežo viņu spēju nopelnīt iztiku, padarot viņu ģimenes un kopienas finansiāli ievainojamas.

Ko Open Doors dara, lai palīdzētu

Open Doors reizēm atbalsta persiešu valodā runājošus kristiešu bēgļus Turcijā. Tas notiek ar uzticamu partneru starpniecību, kuri nodrošina apmācību sagatavotībai vajāšanām, resursus un praktisku atbalstu. Open Doors arī veicina lūgšanu atbalstu ticīgajiem sarežģītās situācijās un lūgšanas par Turciju kopumā.

Lūdziet

Daži politiķi un līderi Turcijā uzskata, ka visiem turkiem jābūt musulmaņiem. Lūdziet par siržu mīkstināšanu un par to, lai cilvēki visā valstī kristiešu dzīvē ieraudzītu Jēzus mīlestību un cerību.

Slavējiet Dievu, ka tik daudzi Turcijas ticīgie var pielūgt atklāti. Lūdziet Viņu svētīt viņu pielūgsmi un dot viņiem spēku īstenot Lielo uzdevumu.

Kad musulmaņi Turcijā pievēršas, lai sekotu Jēzum, ģimenes un kopienas viņus var atstumt. Lūdziet, lai šie ticīgie Dieva ģimenē atrastu piederības sajūtu un cerību.

Kungs Jēzu, mēs paceļam Tavā priekšā mūsu brāļus un māsas Turcijā. Mēs lūdzam, lai Tu palīdzi viņiem spīdēt ar Tavas mīlestības gaismu savās ģimenēs un kopienās, neskatoties uz spiedienu, ar ko viņi saskaras. Mēs lūdzam, lai Tu svētī viņu centienus dalīties ar evaņģēlija labo vēsti. Lūdzu, nes mierinājumu ikvienam, kurš savas ticības dēļ ir ticis atstumts, noraidīts vai vajāts. Āmen.