“Somālija un islāms ir nedalāmi”: atgādinājums par realitāti Somālijas ticīgajiem

“Somālija un islāms ir nedalāmi; tos nevar nošķirt. Somālietis, kurš nav musulmanis, nav somālietis.” —Somālijas premjerministrs Hamza Abdi Barre

Somālija, kas ierindota 2. vietā Open Doors 2026. gada Pasaules novērošanas sarakstā, ir valsts, ko izpostījis pilsoņu karš un nepārtrauktas karadarbības. Tās iedzīvotāji nes uz saviem pleciem smagāko slogu, ko rada valsts problēmas. Atkārtoti sausumi ir izraisījuši iekšēju pārvietošanos un badu, un kopā ar palīdzības samazinājumiem radījuši vidi, kurā vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju ir ārkārtīgi neaizsargāti.

Minoritātes Somālijā, piemēram, kristieši, saskaras ar vēl vienu izaicinājumu — papildu bailēm no vajāšanas savas ticības dēļ. Premjerministrs Hamza Abdi Barre uzstājās ar runu Somālijas Nacionālās armijas (SNA) galvenajā mītnē, kur viņš paziņoja, ka ikviens, kurš pāriet citā reliģijā, zaudēs pilsonību.

“Somālija un islāms ir nedalāmi; tos nevar nošķirt,” premjerministrs Barre sacīja uzrunas laikā uzņemtā video, kas kopš tā laika ir plaši izplatīts sociālajos medijos. “Somālietis, kurš nav musulmanis, nav somālietis. Ir arī citas valstis, kur, ja kāds atstāj islāmu, viņam tiek atņemta pilsonība. Tā kā tas tā ir, karavīram ir jāatspoguļo sava islāma ticība un nopietni jāpraktizē pieci islāma pīlāri un seši ticības pīlāri.

“Vēl viens aspekts ir tāds, ka karavīra, kurš upurē savas asinis un mirst, aizstāvot savu valsti, galējais mērķis ir Allāha labā. Karavīrs necīnās kāda cita labā. Viņš necīnās nekā cita dēļ. Viņš cīnās Allāha vārda labā. Viņš cīnās ar Allāha vārdu. Kas ir Allāha vārds? Allāha vārds ir taisnīgums — karavīrs iestājas par taisnīgumu, iznīcina netaisnību, paaugstina taisnīgumu un aizstāv upurus, kuri tiek apspiesti sava klana piederības dēļ.”

2026. gada aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes Universālā periodiskā pārskata (UPR) darba grupa ceturto reizi izvērtēja Somālijas cilvēktiesību stāvokli. Viens no UPR sanāksmei iesniegtajiem ziņojumiem norādīja, ka “Somālija pašlaik darbojas saskaņā ar pagaidu konstitūciju, kas pilnībā grauj tiesības uz reliģijas brīvību, lai gan apgalvo, ka tās atbalsta.”

Citiem vārdiem: kristieši Somālijā dzīvo pastāvīgā riskā, ar niecīgām tiesībām un sistēmā, kas uzskata viņus par nespējīgiem būt īstiem somāliešiem.

Klusa ticība pastāvīgu draudu ēnā

John Samuel*, Open Doors juridiskais eksperts darbam Subsahāras Āfrikā, norāda, ka Somālijā par atkritēju atzītām vai zaimošanā notiesātām personām tiek piemērots nāvessods. “Tiesiskais regulējums atzīst šariata likumu pārākumu, kas nepārprotami identificē atkrišanu no ticības un pāriešanu no islāma kā noziegumus, par kuriem piespriežams nāvessods. Kriminalizējot reliģisko pāriešanu pretēji starptautiskajām konvencijām, kuras Somālija ir apņēmusies ievērot, tiesiskā sistēma rada milzīgu spiedienu uz reliģiskajām minoritātēm, liekot tām dzīvot pastāvīgās bailēs no valsts īstenotas vajāšanas.”

Open Doors lauka partneris (kuram drošības apsvērumu dēļ ir jāpaliek anonīmam) nesenā rakstā apstiprina šo realitāti: “Politiskās vadības nostiprinātā ciešā saikne starp islāmu un nacionālo identitāti ir radījusi vidi, kurā reliģiskā daudzveidība ir ne tikai ierobežota, bet bieži vien noraidīta,” viņš raksta. “Somālijas kristieši savu ticību izdzīvo klusi, bieži izolācijā un pastāvīgā riskā. Juridiskā atzinuma trūkums apvienojumā ar sociālo un kultūras spiedienu atstāj maz iespēju atklāti paust savu ticību. Šī realitāte uzsver plašāku izaicinājumu: kā uzturēt nacionālo identitāti, vienlaikus nodrošinot pamattiesības, tostarp reliģijas vai pārliecības brīvību.”

Viņš skaidro, ka “valsts vadības publiskie paziņojumi, jo īpaši premjerministra un Somālijas prezidenta izteikumi, ir nostiprinājuši ideju, ka somāliešu identitāte ir nedalāma no islāma.” Šādas perspektīvas, viņš norāda, “atspoguļo plašāku konstitucionālo un sabiedrisko ietvaru, kurā islāmam ir centrāla un ekskluzīva loma gan pārvaldē, gan ikdienas dzīvē.

“Lai gan šī realitāte ir iesakņojusies valsts vēsturē un kultūrā, tā rada arī būtiskus izaicinājumus tiem, kuri piekopj citādāku ticību.”

Šai publiski paustai perspektīvai ir reālas sekas kristiešiem Somālijā. “Kristiešiem Somālijā šī realitāte nav tikai teorētiska — tā ietekmē ikdienas dzīvi,” raksta Open Doors partneris. “Kristietības atklāta praktizēšana ir ārkārtīgi reta un bieži bīstama. Daudzi Somālijas kristieši ir spiesti slēpt savu ticību pat no tuviem ģimenes locekļiem, baidoties no sociālas atstumtības, vajāšanas vai vēl ļaunāka. Pāreja no islāma uz kristietību tiek plaši nosodīta un var novest pie smagām sekām, tostarp draudiem personiskajai drošībai.”

Šie jaunākie Somālijas premjerministra komentāri mums atgādina, ka ir jālūdzas kopā ar nelielo kristiešu skaitu Somālijā un somāliešu kristiešiem visā Āfrikas ragā. Lūk, kā jūs varat lūgt:

Lūdziet, lai Dievs nodrošina pārtiku un ūdeni Somālijas kristiešiem; lūdziet, lai kristiešiem būtu tāda pati piekļuve humānai palīdzībai kā citiem somāliešiem; lūdziet, lai ticīgie saglabātu ticību ļoti sarežģītos apstākļos; lūdziet, lai kristieši Somālijā būtu gaisma savā valstī; lūdziet par Bībeles izplatīšanu pagrīdes draudzēs Āfrikas ragā; lūdziet par gudrību tiem, kuri ieņem valdības amatus, lai palīdzētu visiem somāliešiem; un lūdziet, lai valdības amatpersonas un citi, kuri izveido šariata tiesas, iepazītu Jēzu un atgrieztos no grēkiem.